Tie, kas nepazīst Raidu Kalniņu, nevarētu iedomāties, ka šausmu ainiņu un nekrofilo motīvu autors ir dzīvespriecīgs un labsirdīgs cilvēks, kurš parasti satiks ir gaužām labā omā un pajautāts arī labprāt pastāsta par saviem darbiem. Raids Latvijas mākslas telpā ir savrupa personība, kas izkopj komiksu, savdabīgu seriālu manierē ieturētu naratīvu formātu. Pasaulē aktuālā tendence Latvijā ieinteresējusi tikai nedaudzus māksliniekus (pieminēšu vien dažus) – Jaunā Rīgas teātra skatītājiem bijusi iespēja iepazīties ar Harija Branta virtuozajiem erotizētajiem zīmējumiem; Rīgas ielās varbūt kāds pamanījis Maijas Kurševas nesaprātīgos dīvainīšus, kuru galvās māksliniece ielikusi „lielas” domas. Raida tēli veidoti ar nervozu, jūtīgu līniju un, šķiet, ka to pārvietošana no zīmējumu lapām uz gleznām ir tikai veids, kā pateikt to pašu stāstu skaļāk un padarīt to pamanāmu ne tikai tuvāko draugu lokam. Kā zināms, mākslinieka teiktais par saviem darbiem veido tikai kādu segmentu no iespējamās darba interpretācijas.Tomēr bieži vien sarunas ar autoru ir viena no„garšīgākajām” mākslas interpretēšanas/kontekstualizēšanas procesa sastāvdaļām.